Mērķis – Piedzīvojumu brauciens pa cilvēka maz skartu apvidu pavasara palu laikā. Ekstrēma laivošana ekstrēmā vidē. Atpūta no darba, no pilsētas burzmas.
Brauciena ilgums: viena diena, aptuvenais laiks 10h.
Pārtika un ūdens vienai dienai, pēc pašu ieskatiem.
Rezerves apģērbs. Fotoaparāts ceļojuma iemūžināšanai. Labs garastāvoklis.
Vēlams visu līdzi ņemamo iepakot ūdens necaurlaidīgos maisos.
Drošība: Nekādas liekas un apgrūtinošas bagāžas, glābšanas vestes, virve, laivā divi cilvēki.
Maršruts: Abaines upītes kanāls (no Lubānas ezera - starts) – Pa Abaini līdz ietekai Aiviekstes upē 14.0km – Abaines ieteka Aiviekstē līdz Lubānas tiltam 12,3km – Lubānas tilts – „Kodoli” (finišs) 6,3km. Kopējais Maršruta garums – 32,6km
Ar visām laivām pie Lubānas ezera nonācām ap 9-30. Apskatījām aizsalušo Lubānas ezeru un tā sūkņu staciju. Mūsu brauciens sākās no Lubānas ezeram blakus esošā Abaines upītes kanāla. Te mūs sagaidīja pirmais dabas sniegtais pārbaudījums, kanāls bija aizsalis. Ūdens virsu klāja kādus 2mm biezs ledus, saspļāvām saujās un laidām laivas ūdenī. Kanāls bij aizsalis 2 km garumā, tā, ka sanāca tīri laba rīta rosme, pat iesvīdām mazliet. Pēc ledainā kanāla pārvarēšanas, sekoja atpūtas brauciens pa applūdušu pļavu, kuras galā mūs sagaidīja vēl viens pāŗsteigums-sekla, aizsalusi purvaina vieta, kurai bija sarežģīti tikt pāri. Nācās izmantot rokas vinču (līdzpaņemto virvi), kā arī izdevās piesmelt zābaku, labi, ka līdzi bija rezerves zeķes.
Uzdūrāmies arī malu zvejnieku nedarbiem-dažiem izliktajiem tīkliem. Braucot tālāk skatam ar vien vairāk pavērās pārplūdušas teritorijas, apkārt bija viens vienīgs ūdens. Pamājām atvadas pēdējai, redzamajai, viensētai un iebraucām Abaines upē. Upes krastus redzēt nevarēja, jo upe bij pārplūdusi uz abām pusēm, tik tālu cik vien skatiens sniedzās.
Šis piedzīvojumu brauciens ir iespējams tikai palu laikā, jo citos gadalaikos šis maršruts praktiski nav veicams ne kājām, ne ar laivām, ne citu tehniku..
Aiviekstē līmenis bija ļoti augsts, tāpēc varēja aplūkot pārplūdušas pļavas un daļēji applūdušās mājas. Vasarā Aiviekste esot diezgan stāvos krastos un šādus skatus nevar novērot. Straumes tecējums bija diezgan spēcīgs, nevajadzēja spēcīgi airēties, tāpēc varēja izbaudīt dabu, klusumu un mieru. Lubānas pilsētā piestājām krastā, lai mazliet iestiprinātos, kempinga vietiņa bij applūdusi (gribētos redzēt kā tur izskatās vasarā).
Pēc mazas atpūtas devāmies pēdējā brauciena posmā, uz „Kodoliem”, pa ceļam apskatījām Naudas ozolu(varēja piebraukt pie paša ozola, pēc nedēļas, iespējams to vairs nevarēs izdarīt), klīst leģendas, ka pie ozola ir aprakts naudas pods, ozols arī ir diezgan liels, piecatā knapi apņēmām.
Kreisā krasta galotnē ieraudzījām mazmājiņu, skaidrs, esam galapunktā „Kodolos”. Nemanot bija pienācis vakars, ceļā bijām pavadījuši apmēram 9h. Kodolu saimniece pacienāja mūs ar īpašo piparmētru tēju, to dzerot dalījāmies iespaidos par ceļojumu. Pēteris sarēķināja, ka kopā esam nobraukuši apmēram 32,5km. Bijām emociju pārņemti, bet siltā tēja un nobrauktie kilometri darīja savu, mūs pārņēma patīkams nogurums un domas par siltu gultu. Iekāpjot gultā, mjā.... patīkams nogurums un prieks par paveikto. Bij pagājusi tikai viena diena, bet tik daudz redzēts un piedzīvots, to nevar izstāstīt, tas ir jāpiedzīvo....!
Raksta autore Ieva
